Vēnu slimību profilakse

Vēnu veselība ir būtiska labai pašsajūtai un dzīves kvalitātei jebkurā vecumā. Laikus veikta profilakse palīdz novērst smaguma sajūtu kājās, tūsku, diskomfortu pēc ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas, kā arī samazina varikozu vēnu un citu hronisku vēnu slimību attīstības risku. Mūsdienās vēnu slimību profilakse balstās uz kompleksu pieeju – dzīvesveida korekciju, medikamentozu atbalstu, kompresijas terapiju un fizikālās medicīnas metodēm, nepieciešamības gadījumā tās kombinējot ar mūsdienīgām ārstēšanas tehnoloģijām.

Profilakses mērķis ir laikus izvērtēt riskus un nepieciešamības gadījumā uzsākt piemērotāko terapiju, pirms attīstās komplikācijas.

Tāpat rūpes par vēnu veselību nepieciešamas pēc vēnu operācijām, jo - ja ir izoperētas atsevišķas vēnas, tas nenozīmē, ka problēmas nevar rasties citās vēnās. Tādēļ aicinām par vēnu veselību profilaktiski rūpēties vienmēr.

Pastāv vairākas vēnu slimību profilakses metodes:

• medikametozā terapija;

• kompresijas terapija;

• fizikālā terapija, kas iekļauj mehānisko un manuālo limfodrenāžu, darsonvalizāciju, ūdensdziedniecību u.c. metodes.

Preventīvo pasākumu komplekss kāju vēnu veselībai

“Baltijas Vēnu klīnika” sadarbībā ar visām “Veselības centrs 4” struktūrām nodrošina ne tikai augstākā līmeņa ārstniecību, bet arī efektīvu, individuāli izstrādātu vēnu veselības plānu vēl pirms vēnu problēmu rašanās. Klientiem ir pieejams viss prevencijas un profilakses pasākumu spektrs, sākot ar vēnu saslimšanas riska noteikšanu un samazināšanu, līdz uztura plānam un estētiskajām procedūrām pilnvērtīgai fiziskā un emocionālā komforta sasniegšanai.

Profilakses īstenošana ir nopietns plānveida process, kura izveidē piedalās multifunkcionāla speciālistu komanda:

• ģimenes ārsts – agrīnai vēnu veselības problēmu noteikšana, ārstniecības uzsākšana, profilaktiskie ieteikumi;

• flebologs – pašreizējā vēnu veselības stāvokļa noteikšana, ārstniecība un profilaktiskie ieteikumi;

• dermatologs – kosmētisko defektu likvidēšana, ādas stāvokļa uzlabošana;

• endokrinologs – hormonālā fona kontrole;

• ginekologs – grūtniecības, menopauzes, hormonālo preparātu radīto izmaiņu monitorēšana;

• preventīvās medicīnas speciālists – vēnu veselības risku noteikšana, ģenētiskie testi, prevencijas plāna izstrāde;

• fizioterapeits – piemērotākā fizisko aktivitāšu plāna sastādīšana un īstenošana;

• fizikālās medicīnas speciālists – mehāniskā/manuālā limfodrenāža, zemūdens masāža u.c. fizikālās terapijas procedūras;

• uztura speciālists – veselīga, individuāli piemērota uztura plāna izveide un uzraudzība;

• estētiskās medicīnas speciālists – procedūras ādas un muskuļu tonusa uzturēšanai un uzlabošanai.

Pacientiem tiek piedāvāts individuāli izstrādāts vēnu veselības plāns – sākot no riska faktoru izvērtēšanas un ģenētiskajiem testiem līdz fizisko aktivitāšu un uztura rekomendācijām, kompresijas terapijai un estētiskajām procedūrām.

Informatīvs materiāls pacientiem par kāju vēnu veselību

Rūpēs par kāju vēnām “Baltijas Vēnu klīnika” un “Veselības centrs 4” Rehabilitācijas nodaļa sadarbībā ar farmācijas kompāniju "Vitacare" un kompresijas zeķu "BAUERFEIND" oficiālo izplatītāju Latvijā SIA "Dinastija" ir izveidojuši bukletu ar ieteikumiem vēnu veselības profilaksei. Bukletu PDF formātā skatiet šeit.

Tālāk aprakstā uzziniet vairāk par atsevišķām vēnu veselības profilakses metodēm.

Medikamentozā terapija profilaksei

Profilakses nolūkos bieži tiek izmantoti venotropie līdzekļi – medikamenti, kas uzlabo vēnu sieniņu iekšējā slāņa stāvokli, stiprina vēnu vārstuļu darbību un tonizē vēnas. Tie palīdz mazināt smaguma sajūtu, nogurumu un nelielu tūsku kājās, īpaši pēc ilgstoša darba stāvus vai sēdus, kā arī pirms gariem pārbraucieniem vai lidojumiem.

Ārīgi lietojamie geli un ziedes neiesūcas dziļi audos. Pārsvarā tiem ir patīkams atvēsinošs efekts, kas pacientam sniedz atvieglojumu. Jābūt uzmanīgiem ar ilgstošu ārīgo medikamentu lietošanu, jo tie var kairināt ādu.

Atcerieties! Medikamentu lietošanai ir sekundāra nozīme, jo neviens medikaments paplašināto varikozo vēnu nepadarīs par veselu.

Kompresijas terapija

Ja sūdzības kļūst izteiktākas (parādījusies vēnu varikoze), priekšroka tiek dota kompresijas terapijai.

Kompresijas terapija ir viena no efektīvākajām metodēm vēnu veselības profilaksē, jo tā mehāniski uzlabo venozās asinsrites atplūdi no kājām uz sirdi. Kompresijas zeķes rada pakāpenisku spiedienu (vislielākais potītes rajonā un mazāks virzienā uz augšu), tādējādi samazinot vēnu diametru, uzlabojot vārstuļu darbību un mazinot asiņu sastrēgumu kājās. Tas palīdz novērst kāju smaguma sajūtu, tūsku un nogurumu, kā arī samazina risku vēnu paplašināšanās progresēšanai, īpaši cilvēkiem, kam darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu.

Profilaktiski kompresijas terapija ir īpaši nozīmīga cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz varikozām vēnām, grūtniecēm, senioriem un tiem, kuri daudz ceļo vai strādā statiskā pozā. Regulāra kompresijas zeķu lietošana var mazināt hroniskas vēnu mazspējas attīstības risku un uzlabot dzīves kvalitāti, jo tiek samazināts kāju pietūkums un diskomforts dienas beigās. Tomēr svarīgi ir izvēlēties pareizu kompresijas klasi un izmēru, jo nepiemērota kompresija var būt neefektīva vai pat kaitīga, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu, īpaši, ja jau ir izteikti simptomi vai citas asinsrites problēmas.

Fizikālā terapija vēnu veselībai

Vēnu slimību kompleksajā ārstēšanā, medicīniskā rehabilitācijā un profilaksē nozīmīgu vietu ieņem fizikālā medicīna ar ārstēšanas metodēm, kurās izmanto fizikālos faktorus. Fizikālās medicīnas metodes ir fizioloģiskas, ārstnieciski efektīvas un organismam nekaitīgas.

Profilaktiskos nolūkos īpaši svarīga ir limfostāzes novēršana, jo tā var veicināt tūsku, ādas jutīgumu un saistaudu vājināšanos. Limfostāzes riska faktori ir nepareizs uzturs, nepietiekama šķidruma uzņemšana, mazkustīgs dzīvesveids, augstu papēžu nēsāšana un pārāk ciešs apģērbs.

Rehabilitācijas un profilakses periodā tiek pielietotas vairākas metodes:

• mehāniskā un manuālā limfodrenāža;

• darsonvalizācija;

• ūdensdziedniecība, zemūdens masāža.

Procedūras tiek nozīmētas individuāli, izvērtējot katra pacienta veselības stāvokli un riska faktorus.

Fizikālās medicīnas procedūras pēc vēnu skleroterapijas un endovenozām operācijām veiksmīgi papildina gan ārstējošā ārsta nozīmēto medikamentozo terapiju, gan iedarbojas profilaktiski. Procedūras nozīmē ārstējošais ārsts vai fizikālās medicīnas speciālists aptuveni 7 līdz un 14 dienas pēc vēnu operācijas, tās apmeklē katru dienu vai pāra dienās. Ārsts parasti nozīmē no 10 līdz 18 procedūrām.

Profilaktiskos nolūkos fizikālās medicīnas procedūras ir nepieciešamas limfostāzes (limfas nosprostošanās starpaudos) novēršanai vai mazināšanai. Limfostāze var būt par iemeslu tūskai, jutīgi sāpīgai ādai, saistaudu vājumam un celulītam.

Limfostāzes riska faktori:

• nepareizs uzturs;

• mazs diennaktī uzņemtā šķidruma daudzums;

• nepietiekoša vai nepareiza fiziskā aktivitāte;

• augsti papēži;

• pārāk apspīlēts apģērbs.

Ja parādās izteiktāka vēnu varikoze, ārsts nozīmēs katram pacientam individuāli vispiemērotāko no mūsdienīgajām mazinvazīvas ārstēšanas metodēm – lāzeroperācija, radiofrekvences operācija, tvaika mikroimpulsu metode, biolīmes tehnoloģija vai atsevišķu vēnu zaru skleroterapija.

Vēnu slimību profilakse ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā, kustību brīvībā un labā pašsajūtā!